Ak šī brutālā dzīvīte

Redzēju twitterī ieliktu bildi, kas principā arī radīja iedvesmu jaunam, nelielam ierakstiņam...

Es īstenībā dažreiz nesaprotu to cilvēku domāšanu pašos pamatos. Piemēram, kāpēc ir jāsatraucas par tik daudziem sīkumiem, kas notiek jums apkārt - tā jūs laimīgāki nekļūsiet! Ak nē - nenodevāt mājasdarbu, ak nē - nesagrābāt lapas, ak nē - aizgulējāties, ak nē, ak nē, ak nē! Nu kas tad notiks, ja jūs tā vietā, lai izbaudītu dzīvi, liksiet tai vienkārši paiet darot to, ko nemaz negribat un nomocot sevi ar sliktām domām?
Es, piemēram, katru dienu priecājos par to, ka esmu vesels, ka man ir draugi un vecāki, kas mani mīl, ka man ir ko ēst un silta mājiņa, kur vienmēr varu atrasties. Dažreiz varbūt parādās lietas, kas nomāc, bet tas ir uz pavisam mazu brītiņu, jo saprotu, ka uztraukties par to ir bezjēdzīgi - ja vari - izdari kaut ko lietas labā un viss! Piemēram, man nolūza priekšā zobs un es biju tāds nelaimīgs uz kādām  dažām minūtēm, bet tad vienkārši saņēmos un pazvanīju zobuārstam... par tādām lietām kā lekcijas nokavēšana, slikti uzrakstīts kontroldarbs, salīšana, minoties mājās no skolas, vai  autobusa nokavēšana vispār nerunāsim...
Vienkārši dariet to, kas jums liek justies labi, izturieties brīvi, nepiespiesti un nekaunieties par savām domām, savu rīcību un par savu nezināšanu.

Nu šis ieraksts pats par sevi bija tāds kā atziņa, tāds kā padoms, tāpēc atziņa beigās nebūs. Vajadzētu jau salikt bildes no pēdējā laika notikumiem un lietām, bet nu man viņas diemžēl nav, ja būs un būs vēlme kaut ko ierakstīts, tad ielikšu, tāpēc pagaidām varu jums tikai piedāvāt manu pēdējā laika iemīļoto dziesmu: